Sv. Michael
Sv. Mihaēls ir nedaudz paaugstināts virs Donavas uz terases Miķelbergas pakājē, kas šeit, starp Spitz an der Donau un Weißenkirchen in der Wachau, ir apgabalā, kur pēc 800. gada Kārlis Lielais bija karaļa karalis. Frankonijas impērija no 768. līdz 814. reihiem bija Pasavas bīskapijai ziedotā teritorija. Pasavas bīskapija bija Pasavas prinču bīskapu laicīgā kundzība, kas pastāvēja līdz 1803. gadam, sekularizācijas, sekularizācijas, baznīcas un valsts atdalīšanas laikam.
Pašreizējā Miķeļa baznīcas vietā Kārlis Lielais ķeltu upurēšanas vietas vietā licis uzcelt Miķeļa svētnīcu. Kristietībā svētais Miķelis tiek uzskatīts par velna slepkavu un Kunga armijas augstāko komandieri. Pēc uzvarošās Lehfeldes kaujas 10. gada 955. augustā, kas bija ungāru iebrukumu kulminācija, Erceņģelis Mihaēls kļuva par Austrumfranku impērijas patronu, impērijas austrumu daļu, kas izveidojās pēc Franku impērijas sadalīšanas 843. gadā, agrīno viduslaiku Svētās Romas impērijas priekštecis, paskaidroja.
Ārēji Sv. Miķeļa baznīcu veido četru līču nava ar ievilktu, trīs zonu kori ar piecu astotnieku noti, apkārtējo karnīzes un virsrežģu kontrforsiem ar ūdens āmuru. Divu un trīs paneļu marķieru logiem ir zivju bļoda, trīslapu un pusapaļas arkas formas. Dienvidu pusē ir bagātīgi restots plecu arkas portāls. Kora grēdā ir terakotas briežu un zirgu kultūras, tā sauktie zaķi. Četru stāvu rietumu tornis ar karnīzes konstrukciju ir novietots pusnafā. Nave, balsti un tornis sastāv no neapmestas karjera akmens mūra ar vietējiem akmeņiem un sastatņu caurumiem.
Līdz ar lielgabalu parādīšanos 14. gadsimtā nocietinājumu kvadrātveida torņi tika aizstāti ar apaļiem torņiem, jo apaļie torņi ir mazāk pakļauti bojājumiem, ko rada lielgabala lodes triecieni no sāniem. Svētā Miķeļa norobežojošā siena, kas sākotnēji bija aptuveni 7 metrus augsta un daļēji kalpoja kā oderes siena, jo līmenis atšķiras no Donavas, tika pacelta 1575. gadā un pastiprināta 1605. un 1677. gadā. Apaļais tornis nocietinājumu dienvidaustrumu stūrī agrāk ar oszuāru bija savienots ar staigājamu arkveida tiltu, šodien ar peldošu grīdu
Zalcburgas princis-arhibīskapija valdīja Donavas labajā pusē no 860. gada, bet kreisā krasta bija pakļauta Pasavas bīskapijai. Pēc tam, kad Pasavas diecēze kļuva par Zalcburgas arhibīskapijas sufraganu, visa Vahava tieši vai netieši piederēja Zalcburgas prinča arhibīskapijai. Sufraganu bīskapija ir vienas diecēze arhibīskapija ir pakļauts. Miķeļa nocietinātā baznīca bija Wachau mātes baznīca. Kopš draudzes likvidēšanas 1784. gadā, ko veica imperators Džozefs II, Sv. Miķelis ir bijis Vēzendorfas draudzes palīgbaznīca. Pirms tam Vēzendorfas draudze kopš 12. gadsimta bija Svētā Miķeļa filiāle.
Svētā Miķeļa oszuāru, kas celts 14. gadsimta beigās, 1395. gadā dāvināja Vēzendorfas pilsonis "Seifrīds den freitls" un viņa sieva Margrēta. Ostuārs uz austrumiem no Sv. Miķeļa filiāles baznīcas ir šaura, augsta ēka ar piecās astotās pakāpes pakāpi un spēcīgiem, pakāpieniem kontraforsiem, kā arī divu joslu smailiem arkveida logiem ar četrstūrveida loksnēm un lancetlogiem ar trīslapu aizdari. Rietumu gludo frontonu sienu vainago sešpusēji izvirzīts kores tornītis ar piramīdveida ķiveri un frontonu vainagu uz konsoles.
Smailās arkas portāls atrodas arī rietumu frontonu sienā. Uz rietumu sienas atrodas monumentālas 4. gadsimta 15. ceturkšņa Svētā Kristofera sienas gleznojuma paliekas ar hercoga cepuri. Ostuāra iekšpusē ir viens līcis ar rievotām velvēm uz kausa konsolēm un reljefs atslēgas akmens ar ģerboni ar trim sirdīm. Inventārs sastāv no mūmiju mirstīgajām atliekām vitrīnās un 3 Žozefīnes krājzārkiem. Svētā Miķeļa oszuārijs ir īpašs ar to, ka ēka, ko dēvē par oszuāru, ir kapliča, kurā atrodas oszuārs. Ostuārijs, t.i., osuārijs, bija kapsētu kaulu savākšanas vieta, kur bija jāatvēl vieta turpmākiem apbedījumiem. Osuāri tika ieviesti 11. un 12. gadsimtā. Tāpēc oszuārs bieži ir savienots ar kapsētu, kā tas ir Sv. Īpaši šādā formā oszuāru sauc par Karneru. Kristiešu ossuāri bieži ir veltīti Erceņģelim Miķelim. Viņiem var būt divi stāvi vai tie var tikt pievienoti vēlāk, bieži vien ar kapliču augšējā istabā. 20. gadsimta mijā oszuāri vairs netika izmantoti.
Wachau agrāk sniedzās no Spitz an der Donau līdz Weißenkirchen in der Wachau, un ielejas dibens no St Michael caur Wösendorf un Joching līdz Weißenkirchen bija pazīstams kā Thal Wachau.
Līdz 1850. gadam aluviālā terase Donavas ziemeļu krastā no Sv.Miķeļa līdz Veisenkirhenei bija pazīstama kā “Vahau ieleja”. Thal Wachau ietver Weißenkirchen, Joching, Wösendorf un St. Michael pilsētas, kas kopā veido vienu vienību. Jau 9. gadsimtā Wachau ielejā tika kultivēti vīnogulāji. Thal Wachau Vinothek Veisenkirhenē Thal Wachau vīnkopji prezentē savus vīnus, kurus var nobaudīt no aprīļa līdz oktobrim.
